Apzināšanos var raksturot kā pašreflektīvu izziņas procesu, kura rezultātā tiek iegūtas zināšanas vai izpratne par sevi, par situāciju, vai savām zināšanām. Apzināšanās procesu var sadalīt vairākos stāvokļos, kurus izprotot, koučs var pielietot dažādas stratēģijas, lai visefektīvāk atbalstītu klientu rezultātu sasniegšanā.
J.S. Athertons (2013) apraksta četrus "zināšanas stāvokļus", kas ietilpst divās apzināšanās kategorijās - neapzināts vai apzināts. Neapzinātajā kategorijā ietilpst neapzināta nezināšana (es nezinu, ka esmu nekompetents) vai neapzināta zināšana (es nezinu, ka esmu kompetents). Apzinātajā kategorijā ietilpst apzināts zināšanu trūkums (es apzinos savu nekompetenci) un apzināta izpratne (es apzinos savu kompetenci).
Apzināšanās process sākas ar neapzinātu nekompetenci un beidzas ar neapzinātu kompetenci. Sākotnēji es nezinu, ka es kaut ko nezinu, esmu neapzināts par kādu zināšanu trūkumu, līdz ar to mani šī joma neuztrauc. Tālāk es sāku apzināties, ka man pietrūkst zināšanu kādā jomā, un, ja man tā ir svarīga, es aktīvi sāku iegūt zināšanas šajā jomā. Trešajā stadijā es esmu apguvis zināšanas un apzinos, ka esmu kompetents šajā jomā, spēju tās pielietot vai nodot citiem. Līdz beidzot pēdējā stadijā (meistarība) esmu pilnībā integrējis iegūtās zināšanas vai iemaņas savā uzvedībā, un man šai zināšanu jomai nav jāvelta uzmanība un enerģija, jo spēju tās pielietot automātiski.
Ilustrācijai piedāvāju sekojošu piemēru. Līdz brīdim, kad es uzzināju par koučingu, es biju neapzināti nekompetents koučingā - man nebija informācijas, zināšanu vai pieredzes šajā jomā. Pēc ievadlekcijas koučingā es ieguvu priekšstatu par koučingu un sapratu, ka esmu nekompetents - man pietrūkst gan zināšanu, gan iemaņu, gan pieredzes koučingā. Pabeidzot apmācību koučingā un strādājot ar klientiem, es apzinos savu kompetenci - man ir noteiktas zināšanas un iemaņas šajā jomā un es tās apzināti pielietoju praksē. Kouči, kuri ir novadījuši vairāk nekā tūkstoti stundu koučinga sesiju, nonāk neapzinātu zināšanu stadijā, viņi ir noslīpējuši savas iemaņas un ieguvuši tik augstu meistarības pakāpi, ka spēj veikt savu darbu intuitīvi, improvizējot. Taču nepieciešamības gadījumā meistars spēs arī pārslēgties uz apzinātas kompetences stāvokli, un paskaidrot, ko un kāpēc viņš darīja, lai sasniegtu izcilu darba rezultātu.
Strādājot ar klienta tēmu, atkarībā no tā, kurā zināšanu procesa stāvoklī atrodas klients, koučs var izmantot dažādas pieejas, lai veicinātu apzināšanos un virzību uz koučinga rezultātu sasniegšanu:a) klientam trūkst informācija par kādu zināšanu jomu vai kompetenci - klientam noderēs izglītojoša informācija - piemēri no dzīves, izglītojoši materiāli vai jaunas pieredzes iegūšanu ikdienā;
b) klients apzinās nepietiekošas zināšanas vai kompetenci - klientam būs vērtīgi ģenerēt idejas, iedziļināties vērtībās, attieksmē un vēlamajos rezultātos, lai izprastu, cik lielā mērā klientam būtu vērtīgi pilnveidot konkrēto kompetenci;
c) klientam ir pietiekošas zināšanas un kompetence - klientam būs vērtīgi izpētīt pēc iespējas vairāk iespēju un nonākt pie konkrēta rīcības plāna, lai sasniegtu vēlamo rezultātu;
d) klients ir sasniedzis neapzinātu meistarību - klientam būs vērtīgi izprast, kā pielietot savus esošos resursus, spēcīgās puses un pozitīvo pieredzi jaunās situācijās, vai jaunos veidos.
Atherton, J. S. (2013). Knowing and not knowing. Saite: http://www.doceo.co.uk/tools/knowing.htm
Raksta sagatavošanā izmantots materiāls no Psychology Today raksta "How Can Coaches Evoke Awareness?" Saite: https://www.psychologytoday.com/us/blog/coaching-corner/202102/how-can-coaches-evoke-awareness