Ko nozīmē būt klātesošam? Runājot paša vārdiem, es teiktu, ka tā ir spēja pilnībā, nedalīti veltīt savu uztveri šeit un tagad notiekošajam, vienlaikus apzinoties gan sevi, gan situāciju. Koučinga kontekstā tas nozīmē nedalītu uzmanību klientam, vienlaikus koučam apzinoties arī sevi un koučinga procesu. Tāpēc kompetence "uzturēt klātesamību" ir aktīvs un dinamisks process, ko kouči apgūst un pilnveido laika gaitā.
Viens no kouču pirmajiem izaicinājumiem, ar ko ir jāspēj tikt galā, lai būtu klātesošs, ir iemācīties "iztukšot savu galvu" no visām domām, vērtējumiem un komentāriem, kas lielākoties ikdienā aizņem mūsu prātus. Jo labāk tas izdodas, jo kvalitatīvāka ir kouča klātbūtne un "telpa", ko koučs uztur, lai atbalstītu klientu.
Ar "telpu" šeit ir jāsaprot "psiholoģiskā telpa", kas veidojas saskarsmes procesā starp klientu un kouču. Ikdienas valodā varbūt vistuvākais apzīmējums tam būs "veidojas kontakts". Arī ikdienas saskarsmē ar ikvienu cilvēku starp mums veidojas noteikta veida telpa (kontakts), lai arī tas lielākoties notiek automātiski un neapzināti. Ar vienu cilvēku jums būs viegli, ar citu jutīsieties saspringti, ar citu vispār neizdosies nekāda saruna.
Lai arī kouči apzināti pilnveido savas spējas veidot un uzturēt psiholoģiski drošu telpu, kurā ar saviem klientiem vienmēr ir klātesoši un atbalstoši, tas nenozīmē, ka labs kontakts izveidosies ar jebkuru klientu, ko koučs sastaps savā praksē. Tāpēc jauniem klientiem vienmēr iesaku iepazīties ar vairākiem koučiem, lai sajustu, ar kuru kontakts veidojas visvieglāk.
Klātesamības uzturēšana nozīmē arī to, ka koučs to spēj saglabāt visu sesijas laiku, lai arī kā notiktu klienta darba process. Visizaicinošākās situācijas tipiski ir vai nu klienta spēcīgu emociju izpausmes, vai tieši otrādi - klusums telpā, kas rodas klientam iedziļinoties savas tēmas izpētē un jaunu atziņu radīšanas procesā.
Noslēgumā pievienoju dzejas rindas, kas manuprāt ļoti veiksmīgi ataino koučinga klusumu.