Koučinga metodes
Koučinga efektivitāte
stresa vadībā
Lai potenciāli nenonāktu rindā pie psihologa, viens no pārbaudītiem veidiem, kā sevi atbalstīt situācijās un vidē, kas rada stresu, ir koučings.

1
Mājsēdes apstākļos stress ir kļuvis par aktuālu tematu lielai daļai nodarbināto, kas agrāk darba laiku pavadīja birojos. Šī jautājuma aktualitāti apliecina bieži raksti mēdijos par saistītiem tematiem, kur tiek minēts, ka pie tādiem speciālistiem kā psihologiem un psihoterapeitiem veidojas rindas. Lai potenciāli nenonāktu rindā pie psihologa, viens no pārbaudītiem veidiem, kā sevi atbalstīt situācijās un vidē, kas rada stresu, ir koučings.

Norvēģijas Dabaszinātņu Universitātes 2011. gadā publicētā pētījuma rezultāti apstiprina, ka koučings ir efektīva metode, lai mazinātu stresu darbavietā gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Lai arī pētījums ir veikts darbavietas kontekstā, balstoties savā pieredzē un novērojumos, varu apgalvot, ka koučinga rezultātā stresa mazināšanos var sagaidīt strādājot ar jebkuru jomu vai kontekstu, kas klientam rada stresu.
2
Kādā veidā koučings mazina stresu
Pētījuma pamatideja ir sekojošā: koučinga procesā apgūtās plānošanas iemaņas un iegūtās atziņas palīdz gan tiešā, gan netiešā veidā mazināt stresa faktorus – darba prasību spiedienu (job demand), ietekmi uz darba uzdevumiem (job control), un veicina savstarpēji atbalstošu attiecību veidošanos darbavietā (social support).

Īstermiņā, tiešā veidā, stress mazinās, kad klients, mērķtiecīgi plānojot un prioritizējot darba laiku un uzdevumus, un nostiprinot šīs prasmes, efektīvāk sabalansē darbavietas prasības ar savām iespējām. Piemēram, klients iemācās pateikt nē zemas prioritātes darbiem un stingri ievēro darbalaika robežas.

Vidējā termiņā, kad plānošanas un prioritizācijas iemaņas un ieradumi ir nostiprinājušies, klients atgūst sajūtu, ka viņam ir ietekme un kontrole pār veicamajiem darbiem. Klients spēj novilkt robežas gan sev, gan kolēģiem, vadībai vai klientiem, cik daudz un kādus darbus viņš uzņemas un kādos termiņos.

Ilgtermiņā, koučinga procesā klients ir ieguvis atziņas un sevis izpratni, kas viņam palīdz būt apzinātākam par savu uzvedību, kā arī attieksmi un pieņēmumiem, kas uzvedību motivē. Skaidra izpratne par savām vajadzībām un robežām, attiecības ar kolēģiem un vadību padara skaidrākas un paredzamākas, atbrīvojot no nevajadzīgas spriedzes, kas bieži vien var būt par papildu cēloni stresam.

Kā ar lielāko daļu jautājumu koučingā, lai klients iegūtu paliekošu rezultātu, arī strādājot ar stresa mazināšanu, ir jāņem vērā, ka nepieciešams ieguldīt mērķtiecīgu darbu, kas var aizņemt diezgan ilgu laiku. Tomēr tādā gadījumā, jauniegūtās iemaņas un pārliecība par sevi būs par atbalstu jebkurā situācijā tālākajā dzīvē.
3
Pētījuma apraksts
Pētījums tika veidots, kā ilgtermiņa izpēte, kurā piedalījās 56 personas, kuras izmantoja koučingu, ko sniedza profesionāli kouči. Pētījuma dati tika ievākti trīs piegājienos. Sākotnējais stresa novērtējums notika pirms tika uzsākts koučings. Tas tika atkārtots pēc trīs mēnešu perioda, kura laikā notika aktīvs koučings, un klienti saņēma 8-10 koučinga sesijas, kā arī deviņus mēnešus pēc koučinga sesiju beigām.

Pētījuma teorētiskajā pamatojumā tika izmantota Lazarus un Folkman (1984) stresa teorija, kas pētījuma kontekstā nozīmē stresa rašanos mijiedarbībā starp indivīdu un darba vidi, kurā izpaužas trīs stresa faktori - darba prasību spiediens (job demand), ietekme uz darba uzdevumiem (job control), un attiecības darbavietā (social support). Stress rodas, ja indivīda uztvertās darba prasības pārsniedz viņa uztveri par saviem resursiem (e.g. laiks, prasmes, veselība, utt).

"Stress management through workplace coaching: The impact of learning experiences".
International Journal of Evidence Based Coaching and Mentoring Vol. 9, No. 1, February 2011, Page 31

Ja Tevi uzrunāja šī tēma, piesakies uz intro sesiju