Pētījuma pamatideja ir sekojošā: koučinga procesā apgūtās plānošanas iemaņas un iegūtās atziņas palīdz gan tiešā, gan netiešā veidā mazināt stresa faktorus – darba prasību spiedienu (job demand), ietekmi uz darba uzdevumiem (job control), un veicina savstarpēji atbalstošu attiecību veidošanos darbavietā (social support).
Īstermiņā, tiešā veidā, stress mazinās, kad klients, mērķtiecīgi plānojot un prioritizējot darba laiku un uzdevumus, un nostiprinot šīs prasmes, efektīvāk sabalansē darbavietas prasības ar savām iespējām. Piemēram, klients iemācās pateikt nē zemas prioritātes darbiem un stingri ievēro darbalaika robežas.
Vidējā termiņā, kad plānošanas un prioritizācijas iemaņas un ieradumi ir nostiprinājušies, klients atgūst sajūtu, ka viņam ir ietekme un kontrole pār veicamajiem darbiem. Klients spēj novilkt robežas gan sev, gan kolēģiem, vadībai vai klientiem, cik daudz un kādus darbus viņš uzņemas un kādos termiņos.
Ilgtermiņā, koučinga procesā klients ir ieguvis atziņas un sevis izpratni, kas viņam palīdz būt apzinātākam par savu uzvedību, kā arī attieksmi un pieņēmumiem, kas uzvedību motivē. Skaidra izpratne par savām vajadzībām un robežām, attiecības ar kolēģiem un vadību padara skaidrākas un paredzamākas, atbrīvojot no nevajadzīgas spriedzes, kas bieži vien var būt par papildu cēloni stresam.
Kā ar lielāko daļu jautājumu koučingā, lai klients iegūtu paliekošu rezultātu, arī strādājot ar stresa mazināšanu, ir jāņem vērā, ka nepieciešams ieguldīt mērķtiecīgu darbu, kas var aizņemt diezgan ilgu laiku. Tomēr tādā gadījumā, jauniegūtās iemaņas un pārliecība par sevi būs par atbalstu jebkurā situācijā tālākajā dzīvē.