Kristofers Averijs 20 gadu pētniecības gaitā ir izveidojis atbildības procesa modeli, kas raksturo, kā cilvēku prāts apstrādā domas par cēloņsakarībām mūsu dzīvē, brīžos, kad sastopamies ar konfliktiem attiecībās vai izaicinošām situācijām. Atbildības process seko septiņām stadijām, kam ir raksturīgi noteikta veida prāta stāvokļi. Katram prāta stāvoklim piemīt atšķirīga cēloņsakarību loģika, kas izpaužas kā dažādas reakcijas uz konflikta situāciju. Proti, atkarībā no tā, kā mēs reaģējam uz konflikta situācijām, mēs varam saprast, kāds ir mūsu prāta stāvoklis. Šiem septiņiem atbildības procesa stāvokļiem piemīt iekšēja loģika un kustības virziens, no pirmā uz septīto, kas arī veido atbildības procesu.
Septiņi prāta stāvokļi ir izkārtoti sekojošajā secībā:
- Noliegšanas prāta stāvoklī mēs noliedzam konflikta pastāvēšanu.
- Vainošanas prāta stāvoklī mēs konfliktā vainojam citus.
- Attaisnošanās prāta stāvoklī mēs aizbildināmies ar nelabvēlīgiem apstākļiem.
- Kauna prāta stāvoklī mēs pārmetam sev (vainas apziņa).
- Pienākuma sajūtas prāta stāvoklī mēs jūtamies spiesti rīkoties ārējas ietekmes rezultātā.
- Aizbēgšanas prāta stāvoklī mēs padodamies, lai izbēgtu no kauna vai pienākuma sajūtām (4. un 5. prāta stāvokļa).
- Atbildības prāta stāvoklī mēs uzņemamies atbildību - mēs gūstam spēju izvēlēties, ietekmēt un radīt savu vidi.